Kioski un paviljoni ar telefoniem Latvijā ir līdzīgi telefona būdām, bet tiem bija specifiska funkcija un dizains. Tās bija lielākas un bieži vien piedāvāja papildu pakalpojumus.

• Kioski bija nelielas celtnes, kas bieži atradās sabiedriskās vietās, piemēram, staciju tuvumā, tirgos un citās aktīvās zonās.
• Kioskā bija pieejami vairāki telefoni, un tie bija paredzēti publiskai lietošanai. Cilvēki varēja ieiet kioskos, lai zvanītu vai pat ilgstošāk pavadītu laiku, gaidot savus zvanu savienojumus.

Telefonu sarunu skapji 1930. gados bija svarīga komunikācijas infrastruktūras daļa, īpaši laikā, kad telefons vēl nebija izplatīts katrā mājā. Šie skapji piedāvāja privātu telpu, kur cilvēki varēja veikt telefona zvanus sabiedriskās vietās, piemēram, pasta nodaļās, dzelzceļa stacijās, viesnīcās un citās publiskās ēkās.

Koka telefona būdas no 1930. līdz 1960. gadiem bija nozīmīgs sabiedriskās infrastruktūras elements Latvijā, kā arī citās pasaules valstīs. Tās piedāvāja publisku piekļuvi telefona sakariem laikā, kad telefona aparāts mājās vēl nebija izplatīts. Šīs būdas spēlēja būtisku lomu saziņas nodrošināšanā gan pilsētās, gan lauku rajonos.

Koka puskabīnes 1960. gados bija specifisks publisko telefonu veids, kas bija izplatīts gan Latvijā, gan citur. Šīs puskabīnes atšķīrās no pilnām telefona būdām ar to, ka tās nebija pilnībā noslēgtas, bet tomēr piedāvāja zināmu privātumu un aizsardzību no apkārtējās vides.

Taksofonu kabīne KT-1 bija viena no padomju laikos izplatītajām telefona kabīnēm, kas kļuva īpaši populāra 1960. gadu beigās un 1970. gados arī Latvijā. Šīs kabīnes bija izplatītas visā Padomju Savienībā, un tās kļuva par simbolu tā laika publiskajai komunikācijai.

Taksofonu kabīne KT-2 bija izplatīta telefona kabīne Padomju Savienībā, tostarp Latvijā, 1960. un 1970. gados. Tā bija viena no vairākām standarta kabīnēm, kuras tika izmantotas publiskai saziņai, īpaši vietās, kur cilvēki bieži apmeklēja vai uzturējās, piemēram, pie sabiedriskā transporta pieturām, tirgos un iestādēs.

Taksofonu kabīne KT-4M bija viena no pazīstamākajām un plaši izplatītajām telefona kabīnēm Padomju Savienībā, tostarp Latvijā, 1970. gados. Šī kabīne tika izmantota kā publiska telefona stacija un bija sastopama gan pilsētās, gan laukos, nodrošinot piekļuvi telefonam plašai sabiedrībai.

Metaliskās puskabīnes, kas bija izplatītas 1970. gados, bija svarīgas kā publisko telefonu infrastruktūras daļa Padomju Savienībā un tās republikās, tostarp Latvijā. Šīs kabīnes piedāvāja līdzīgu funkcionalitāti kā iepriekšējās metāla būdas, bet bieži vien ar modernizētu dizainu un uzlabotu materiālu izmantošanu.

Plastmasas puskabīnes, kas bija izplatītas 1980. gados, bija svarīgs posms publisko taksofonu attīstībā Padomju Savienībā, ieskaitot Latviju. Šīs puskabīnes piedāvāja mūsdienīgāku un ekonomiskāku risinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējām metāla un koka versijām.

Taksofonu alumīnija kabīne KT-A, kas tika izstrādāta un izmantota 1980. gados, bija viena no modernākajām publisko telefonu kabīnēm, kas izstrādāta Padomju Savienībā. Šīs kabīnes raksturoja uzlabota izturība un mūsdienīgs dizains, kas atspoguļoja tehnoloģisko un estētisko attīstību tajā laikā.

Lattelekom taksofonu kabīne, kas bija aktīva no 1995. līdz 2006. gadam, atspoguļo telekomunikāciju attīstību Latvijā pēc neatkarības atgūšanas un sākotnējās privatizācijas. Šīs kabīnes bija saistītas ar Lattelekom (tagad Tet) kā lielākā telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja lomu un bija svarīga sabiedriskās komunikācijas sastāvdaļa.

Lattelekom taksofonu būda Vecrīgā ir nozīmīga daļa no pilsētas vēstures un tās sabiedriskās komunikācijas attīstības. Vecrīga, kas ir Rīgas vēsturiskais centrs, ir bijusi svarīga vieta, kur tika uzstādītas dažādas publiskās infrastruktūras iekārtas, tostarp taksofonu būdas. Šādas būdas atspoguļo gan laikmeta tehnoloģiskās inovācijas, gan arī pilsētas arhitektūras un sabiedriskās dzīves aspektus.

Lattelecom taksofonu kabīnes 2006.-2010. gadā atspoguļo pēdējo posmu telekomunikāciju tehnoloģiju attīstībā Latvijā pirms mobilajiem telefoniem kļuva par galveno saziņas līdzekli. Šīs kabīnes bija daļa no Lattelecom (tagad Tet) infrastruktūras un piedāvāja pakalpojumus iedzīvotājiem un ceļotājiem, kas vēl izmantoja publiskos telefonus.